Šodien braucam uz Hāgu! Pastaiga pa pilsētu un vakarā došanās pie grieķu ģimenes. Paciemosimies un sestdien agri no rīta brauksim uz Nīderlandes ziemeļaustrumiem, tuvumā pie pilsētas Almelo.
Tur būs kristīgā konference. Apmeklēsim to vienas dienas (nevis 3) garumā un svētdien brauksim mājās.
Tāds nu tas brīvdienu plāns!
*Today we are going to the Hague! A walk through the city and in the evening we visit a Greek family. So we visit them and on Saturday's early morning departure to the Northern East part of the Netherlands, nearby to the city Almelo. There is gonna be a Christian conference. We will participate only for one day instead of three and on Sunday will return to Breda.
That's the plan for our weekend!
Friday, September 7, 2012
Parks Nr 2 / *Park No 2
 |
| Jau atkal parkā / And again in a park |
 |
| mājas darbi / home-works |
 |
| Tiešām nesparotu, kāpēc šādas somas nevar nopirkt Latvijā (un kāpēc tās tur neviens nelieto!) :) / I really don't get why you can't buy these cases in Latvia (and why nobody uses them there!) :) |
Kā es mācos Imagineering
* Dear English readers: I'm sorry, this post is too specific and detailed so I decided to leave it in Latvian only for now. Basically I talk about one particular subject at school: Imagineering. Sorry for Latvian only this time. Too complicated to translate it...hope you understand me :-/
Manu studiju programmu - International Leisure Management (ILM; internacionālo brīvā laika [pasākumu] vadību (kaut kā tā)) - mācās 6 paralēlklases ar aptuveni 20 studentiem katrā. Šo pašu programmu (tikai nīderlandiski) mācās vēl 8 klases ar 20 studentiem katrā (mums ar viņiem sakara nav nekāda, taču tas ir kopējais šīs programmas studentu skaits manā skolā).
Tātad... vienā klasē ir 20 studenti, kuri kopā apmeklē lekcijas un lielāko daļu priekšmetu pie pasniedzējiem (piemēram, angļu valodu utt.). Katra klase ir sadalīta 3 grupiņās pa 6 vai 7 cilvēkiem, kuri visu pirmo semestri priekšmetā "Imagineering" (izruna: i-madžinīring) strādās kopā, veidojot vienu lielu projektu.
Sīkāk par Imagineering priekšmetu:
tas ir ļoti interesants priekšmets, kurš ir sākotnēji ieviests tieši šajā skolā un jau nonācis līdz maģistra grāda līmenim. Imagineering latviskot ir visai grūti. Termins ir būvēts no diviem vārdiem: imagine un engineer. Tas ir, "Iztēlojies & radi/izveido/uzkonstruē". Tas ir stāsts par radošuma un pilnīgi nebijušu konceptu ieviešanu izklaides/atpūtas (vai jebkādā) biznesā. Imagineering ļoti augstu vērtē cilvēku, viņa vērtības, raksturu, intereses. Un, izzinot cilvēkus (!), mums ir jāatrod veids, kā izveidot jaunu vai uzlabot kādu jau esošu produktu, labā nozīmē izdabājot klienta vēlmēm. Tāpēc arī tiek uzsvērts radošums un cilvēka vajadzību meklēšana, un pēc tam jaunā koncepta ieviešana dzīvē.
Šis ir apjomīgākais priekšmets, tāpēc arī mums būs pastāvīgs grupu darbs. Kopā ar grupu mums ir jāseko noteiktam plānam, izstrādājot rīcības plānu, veidojot smalku analīzi, vīziju, vēlāk plānojot un parādot, kā jaunās idejas īstenotu dzīvē. Grupā esam 7 cilvēki. Es, vācu meitene (mācās 1. gadu) un 5 vietējie studenti, visi holandieši. Kopumā 2 puiši & 5 meitenes. Visi ir ļoti gudri, pieredzējuši, atjautīgi un strādīgi jaunieši. Viņi arī ir ieinteresēti un motivēti, mīl to, ko mācās, to var redzēt. Visi izpalīdz viens otram, holandieši ļoti palīdz mums, kuras šo priekšmetu sastopam pirmo reizi dzīvē. Tāpat holandieši palīdz ar sadzīviskiem jautājumiem un aprašanu ar jauno sistēmu skolā. Patiešām forša grupa! Turībā laba grupa, šķiet, vienkārši nebija iespējama. Lielākā daļa studentu nāca vienkārši pasēdēt lekcijās un cerēt uz papīriņu pēc 4 gadiem... diemžēl. Un, atklāti runājot, mācības bija visai formālas, teorētiskas un garlaicīgas.
... turpinot par imadžinīringu:
Interesantākais ir tas, ka mūsu uzdevums ir īsts darbs: skolai ir pasūtījums no izklaides centra Anglijā, kuram mēs veidojam jaunu piedāvājumu, lai piesaistītu vairāk klientu. Novembrī, kad projektam būs jābūt gatavam, labākie projekti sacentīsies vēl vairāk, līdz tiks izvēlēts pats labākais, kā konceptu, visticamāk, izklaides centrs ieviesīs arī dzīvē (un grupai būs iespēja doties un Mančesteru)!
Par pasūtītāju un mūsu uzdevumu:
Trafford Quays iepirkšanās, izklaides, mākslas komplekss Anglijā. Milzīgs ciemats, uz kuru cilvēki dodas iepirkties, uz teātriem, koncertiem, kino, sporta aktivitāšu kompleksiem un ko tik vēl ne. Mūsu uzdevums: nevis piesaistīt vairāk klientus, bet izdomāt, kā piedabūt tos klientus, kuri jau ir devušies uz pasākumu norises zonu, pēc tam vēlēties doties arī uz netālu esošo iepirkšanās centru tai pašā kompleksā! Klienti ir, tikai viņi pēc viena kompleksa daļas apmeklēšanas dodas mājās, nevis tur vēl pavada savu brīvo laiku... Tāpēc mums, studentiem, ir jāizzina mērķauditorija, viņu intereses, vēlmes, vērtības, iemesli, kāpēc viņi izvēlas doties prom vai ko viņi meklē, kā vēlas pavadīt brīvo laiku, kas viņus šodien (mūsdienās) interesē utt.; saprast, kādus jaunus produktus/ pakalpojumus vajadzētu ieviest, lai klientiem būtu ērtāk/vieglāk/interesantāk utt., un lai viņi vairāk pavadītu laiku šajā izklaides ciematā, lai viņi VĒLĒTOS to darīt (nevis tiktu varmācīgi piespiesti)!
Un mums ir jātaisa plāns, analīze, vizualizācija, atskaites, kas tik vēl ne... jālasa daudz literatūras, jāorganizē grupas sadarbība un kopīgais darbs, jātiekas ar grupas vadītāju, kurš mūs uzrauga un virza uz plāna izpildi... un laika ir ļoti maz. Labā (ļoti labā) ziņa: ir ļoti interesanti! Priekšmets ir super!
Turībā biznesu liek striktos rāmjos (vismaz man tā izskatās). Tur bizness ir bizness un radošums ir radošums. Šeit mums LIEK būt radošiem un pārvērst savas idejas biznesā! Radošo drosmīgi un brīvi krusto ar biznesu! Jo mūsdienās parastais mārketings vairs neder, cilvēkiem tas vairs nav interesants. Piemēru..?
- Iedomājies jaunas mašīnas reklāmu televīzijā: vai tiek stāstīts un rādīts, cik šis produkts ir drošs, kādas tik tehniskās iespējas tam tagad nav, kādas jaunas detaļas ir pievienotas, cik mūsdienīgs, ekonomisks, vērtīgs produkts tas ir? Lielākoties nē! Televīzijas reklāmās mēs redzam, kā laimīgi cilvēki vizinās gar okeāna krastu, lielās ar mašīnu kaimiņam, brauc pakaļ bērniem uz skolu, dodas mājās no lielveikala, stumjot bagāžniekā jaunos pirkumus, liek mašīnā savu suni, lai vestu uz laukiem, smaida un bāž pa logu ārā galvu, ļaujot vējam plivināt matus un tā tālāk! Vai tam ir kāds sakars ar mašīnas modeļa evolūciju un tehniskiem jauninājumiem? Vai arī ar emocijām, ko cilvēks saņems, šo auto nopērkot, rādot draugiem, dodoties ceļojumā...? Tāpēc arī šis stāsts, ka mūsdienu bizness IR emociju un sajūtu bizness! Lielākajā daļā gadījumu! Ar robustām, tehniskām, "pareizām", rāmjos ieliktām metodēm neviens vairs nevēlas krāmēties! Cilvēki ir pārstrādājušies un vēlas beidzot nedomāt par nopietnām lietām, viņi vēlas komfortu, ērtības un atzinību sabiedrībā, tai pašā laikā dzīvojot moderni un mūsdienīgi (tātad pērkot jaunas lietas un sajūtoties laimīgāki. Tādas nu ir 21. gs. lielākās sabiedrības daļas vērtības... uz kurām citi balsta savu biznesu!).
Mūsdienās nav arī līdz šim tik pierastā mērķauditorijas sadalījuma. Cilvēki pretojas rāmjiem, viņi vēlas būt kaut kas no visa. Nav vairs tikai bērni - pusaudži - darba ļaudis - pensionāri, vai mājsaimnieces, biznesmeņi, studenti, panki, emo utt. Tas viss ir sajaukts! Globalizācija, tehnoloģijas un kultūru saplūšana visu ir izmainījusi. Tāpēc ir svarīgi no jauna pētīt un noskaidrot nevis ierasti iedalīto mērķauditoriju, bet gan cilvēku vērtības un vajadzības, viņus grupējot tādā veidā - pa interesēm, vajadzībām un gaumēm.
Secinājums: Imagineering ir ļoti nozīmīgs pamats uz mūsdienu vajadzībām un vērtībām veidotam biznesam arī pasākumu/ brīvā laika/ tūrisma nozarēs, kuras es tagad apgūstu...
Viss jau būtu ļoti skaisti, tikai apmaiņas studentiem un ātrā bakalaura kursa (3 gadi) studentiem Imagineering ir jāmācās arī par 1. gadu, ko viņi nekad nav šajā skolā mācījušies... Tā kā jāmācās ir daudz, daudz vairāk, lai sasniegtu kursa biedru līmeni.
Bet tas ir tā vērts! Un - kā jau teicu - IR interesanti! :) Cerams, ka arī Tev bija interesanti uzzināt, kas ir imadžinīrings!
Manu studiju programmu - International Leisure Management (ILM; internacionālo brīvā laika [pasākumu] vadību (kaut kā tā)) - mācās 6 paralēlklases ar aptuveni 20 studentiem katrā. Šo pašu programmu (tikai nīderlandiski) mācās vēl 8 klases ar 20 studentiem katrā (mums ar viņiem sakara nav nekāda, taču tas ir kopējais šīs programmas studentu skaits manā skolā).
Tātad... vienā klasē ir 20 studenti, kuri kopā apmeklē lekcijas un lielāko daļu priekšmetu pie pasniedzējiem (piemēram, angļu valodu utt.). Katra klase ir sadalīta 3 grupiņās pa 6 vai 7 cilvēkiem, kuri visu pirmo semestri priekšmetā "Imagineering" (izruna: i-madžinīring) strādās kopā, veidojot vienu lielu projektu.
Sīkāk par Imagineering priekšmetu:
tas ir ļoti interesants priekšmets, kurš ir sākotnēji ieviests tieši šajā skolā un jau nonācis līdz maģistra grāda līmenim. Imagineering latviskot ir visai grūti. Termins ir būvēts no diviem vārdiem: imagine un engineer. Tas ir, "Iztēlojies & radi/izveido/uzkonstruē". Tas ir stāsts par radošuma un pilnīgi nebijušu konceptu ieviešanu izklaides/atpūtas (vai jebkādā) biznesā. Imagineering ļoti augstu vērtē cilvēku, viņa vērtības, raksturu, intereses. Un, izzinot cilvēkus (!), mums ir jāatrod veids, kā izveidot jaunu vai uzlabot kādu jau esošu produktu, labā nozīmē izdabājot klienta vēlmēm. Tāpēc arī tiek uzsvērts radošums un cilvēka vajadzību meklēšana, un pēc tam jaunā koncepta ieviešana dzīvē.
Šis ir apjomīgākais priekšmets, tāpēc arī mums būs pastāvīgs grupu darbs. Kopā ar grupu mums ir jāseko noteiktam plānam, izstrādājot rīcības plānu, veidojot smalku analīzi, vīziju, vēlāk plānojot un parādot, kā jaunās idejas īstenotu dzīvē. Grupā esam 7 cilvēki. Es, vācu meitene (mācās 1. gadu) un 5 vietējie studenti, visi holandieši. Kopumā 2 puiši & 5 meitenes. Visi ir ļoti gudri, pieredzējuši, atjautīgi un strādīgi jaunieši. Viņi arī ir ieinteresēti un motivēti, mīl to, ko mācās, to var redzēt. Visi izpalīdz viens otram, holandieši ļoti palīdz mums, kuras šo priekšmetu sastopam pirmo reizi dzīvē. Tāpat holandieši palīdz ar sadzīviskiem jautājumiem un aprašanu ar jauno sistēmu skolā. Patiešām forša grupa! Turībā laba grupa, šķiet, vienkārši nebija iespējama. Lielākā daļa studentu nāca vienkārši pasēdēt lekcijās un cerēt uz papīriņu pēc 4 gadiem... diemžēl. Un, atklāti runājot, mācības bija visai formālas, teorētiskas un garlaicīgas.
... turpinot par imadžinīringu:
Interesantākais ir tas, ka mūsu uzdevums ir īsts darbs: skolai ir pasūtījums no izklaides centra Anglijā, kuram mēs veidojam jaunu piedāvājumu, lai piesaistītu vairāk klientu. Novembrī, kad projektam būs jābūt gatavam, labākie projekti sacentīsies vēl vairāk, līdz tiks izvēlēts pats labākais, kā konceptu, visticamāk, izklaides centrs ieviesīs arī dzīvē (un grupai būs iespēja doties un Mančesteru)!
Par pasūtītāju un mūsu uzdevumu:
Trafford Quays iepirkšanās, izklaides, mākslas komplekss Anglijā. Milzīgs ciemats, uz kuru cilvēki dodas iepirkties, uz teātriem, koncertiem, kino, sporta aktivitāšu kompleksiem un ko tik vēl ne. Mūsu uzdevums: nevis piesaistīt vairāk klientus, bet izdomāt, kā piedabūt tos klientus, kuri jau ir devušies uz pasākumu norises zonu, pēc tam vēlēties doties arī uz netālu esošo iepirkšanās centru tai pašā kompleksā! Klienti ir, tikai viņi pēc viena kompleksa daļas apmeklēšanas dodas mājās, nevis tur vēl pavada savu brīvo laiku... Tāpēc mums, studentiem, ir jāizzina mērķauditorija, viņu intereses, vēlmes, vērtības, iemesli, kāpēc viņi izvēlas doties prom vai ko viņi meklē, kā vēlas pavadīt brīvo laiku, kas viņus šodien (mūsdienās) interesē utt.; saprast, kādus jaunus produktus/ pakalpojumus vajadzētu ieviest, lai klientiem būtu ērtāk/vieglāk/interesantāk utt., un lai viņi vairāk pavadītu laiku šajā izklaides ciematā, lai viņi VĒLĒTOS to darīt (nevis tiktu varmācīgi piespiesti)!
Un mums ir jātaisa plāns, analīze, vizualizācija, atskaites, kas tik vēl ne... jālasa daudz literatūras, jāorganizē grupas sadarbība un kopīgais darbs, jātiekas ar grupas vadītāju, kurš mūs uzrauga un virza uz plāna izpildi... un laika ir ļoti maz. Labā (ļoti labā) ziņa: ir ļoti interesanti! Priekšmets ir super!
Turībā biznesu liek striktos rāmjos (vismaz man tā izskatās). Tur bizness ir bizness un radošums ir radošums. Šeit mums LIEK būt radošiem un pārvērst savas idejas biznesā! Radošo drosmīgi un brīvi krusto ar biznesu! Jo mūsdienās parastais mārketings vairs neder, cilvēkiem tas vairs nav interesants. Piemēru..?
- Iedomājies jaunas mašīnas reklāmu televīzijā: vai tiek stāstīts un rādīts, cik šis produkts ir drošs, kādas tik tehniskās iespējas tam tagad nav, kādas jaunas detaļas ir pievienotas, cik mūsdienīgs, ekonomisks, vērtīgs produkts tas ir? Lielākoties nē! Televīzijas reklāmās mēs redzam, kā laimīgi cilvēki vizinās gar okeāna krastu, lielās ar mašīnu kaimiņam, brauc pakaļ bērniem uz skolu, dodas mājās no lielveikala, stumjot bagāžniekā jaunos pirkumus, liek mašīnā savu suni, lai vestu uz laukiem, smaida un bāž pa logu ārā galvu, ļaujot vējam plivināt matus un tā tālāk! Vai tam ir kāds sakars ar mašīnas modeļa evolūciju un tehniskiem jauninājumiem? Vai arī ar emocijām, ko cilvēks saņems, šo auto nopērkot, rādot draugiem, dodoties ceļojumā...? Tāpēc arī šis stāsts, ka mūsdienu bizness IR emociju un sajūtu bizness! Lielākajā daļā gadījumu! Ar robustām, tehniskām, "pareizām", rāmjos ieliktām metodēm neviens vairs nevēlas krāmēties! Cilvēki ir pārstrādājušies un vēlas beidzot nedomāt par nopietnām lietām, viņi vēlas komfortu, ērtības un atzinību sabiedrībā, tai pašā laikā dzīvojot moderni un mūsdienīgi (tātad pērkot jaunas lietas un sajūtoties laimīgāki. Tādas nu ir 21. gs. lielākās sabiedrības daļas vērtības... uz kurām citi balsta savu biznesu!).
Mūsdienās nav arī līdz šim tik pierastā mērķauditorijas sadalījuma. Cilvēki pretojas rāmjiem, viņi vēlas būt kaut kas no visa. Nav vairs tikai bērni - pusaudži - darba ļaudis - pensionāri, vai mājsaimnieces, biznesmeņi, studenti, panki, emo utt. Tas viss ir sajaukts! Globalizācija, tehnoloģijas un kultūru saplūšana visu ir izmainījusi. Tāpēc ir svarīgi no jauna pētīt un noskaidrot nevis ierasti iedalīto mērķauditoriju, bet gan cilvēku vērtības un vajadzības, viņus grupējot tādā veidā - pa interesēm, vajadzībām un gaumēm.
Secinājums: Imagineering ir ļoti nozīmīgs pamats uz mūsdienu vajadzībām un vērtībām veidotam biznesam arī pasākumu/ brīvā laika/ tūrisma nozarēs, kuras es tagad apgūstu...
Viss jau būtu ļoti skaisti, tikai apmaiņas studentiem un ātrā bakalaura kursa (3 gadi) studentiem Imagineering ir jāmācās arī par 1. gadu, ko viņi nekad nav šajā skolā mācījušies... Tā kā jāmācās ir daudz, daudz vairāk, lai sasniegtu kursa biedru līmeni.
Bet tas ir tā vērts! Un - kā jau teicu - IR interesanti! :) Cerams, ka arī Tev bija interesanti uzzināt, kas ir imadžinīrings!
Wednesday, September 5, 2012
5-9-12
Par skolu:
jāmācās būs ļoti daudz un praktiski nepārtraukti. Es rēķinājos ar nopietnu pieeju utt., bet nu šī skola pārsniedz visas manas gaidas. Es ceru, ka man vēl kādreiz nākotnē sanāks laiks kādam bloga ierakstam, nopietni.
Par jauniem draugiem, draudzi un atbalstu:
mums ar Renāti šeit ir vairāki jauni draugi, kuri ir kristieši. Daži ir studenti no Vācijas, kuri organizē internacionālo studentu Bībeles stundas un vakariņas reizi nedēļā. Pateicoties arī kādam vācu draugam mēs apmeklējam šeit dievkalpojumus, kurus austiņās tulko angļu valodā. Šis kopējais atbalsts un draugu pleci ir neatsverami! Tik daudz pasaulīguma pilsētā un studentu vidū, tik daudz stresa skolā... bez šīs kopienas un baznīcas mēs sajuktu prātā. Tā kā paldies Dievam par iespēju pazīt šos cilvēkus!
*About school:
Will have to learn really a lot and all the time. I was aware of serious things to come, but this school is something more than all my previous expectations. I hope that I'll be able to post some other things on this blog in future as well, seriously.
About new friends, Christian congregation and support:
I and Renate have several new friends here who are also Christians. Some students are from Germany, and they organize Bible lessons for international students and prepare dinner once a week. Thanks to our German friend we are also able to attend a church and services here, and they are translated into English for us in headphones. All this support and our friends are invaluable! So much earthly temptations in the town and among other students, and so much stress at school in general... without this fellowship and the church we may lose our minds. So thanks to God for the opportunity to know these people!
jāmācās būs ļoti daudz un praktiski nepārtraukti. Es rēķinājos ar nopietnu pieeju utt., bet nu šī skola pārsniedz visas manas gaidas. Es ceru, ka man vēl kādreiz nākotnē sanāks laiks kādam bloga ierakstam, nopietni.
Par jauniem draugiem, draudzi un atbalstu:
mums ar Renāti šeit ir vairāki jauni draugi, kuri ir kristieši. Daži ir studenti no Vācijas, kuri organizē internacionālo studentu Bībeles stundas un vakariņas reizi nedēļā. Pateicoties arī kādam vācu draugam mēs apmeklējam šeit dievkalpojumus, kurus austiņās tulko angļu valodā. Šis kopējais atbalsts un draugu pleci ir neatsverami! Tik daudz pasaulīguma pilsētā un studentu vidū, tik daudz stresa skolā... bez šīs kopienas un baznīcas mēs sajuktu prātā. Tā kā paldies Dievam par iespēju pazīt šos cilvēkus!
*About school:
Will have to learn really a lot and all the time. I was aware of serious things to come, but this school is something more than all my previous expectations. I hope that I'll be able to post some other things on this blog in future as well, seriously.
About new friends, Christian congregation and support:
I and Renate have several new friends here who are also Christians. Some students are from Germany, and they organize Bible lessons for international students and prepare dinner once a week. Thanks to our German friend we are also able to attend a church and services here, and they are translated into English for us in headphones. All this support and our friends are invaluable! So much earthly temptations in the town and among other students, and so much stress at school in general... without this fellowship and the church we may lose our minds. So thanks to God for the opportunity to know these people!
Sunday, September 2, 2012
Saturday, September 1, 2012
Novērojumi / *Observations
Kas notiek Bredā sestdienās un svētdienās? Interesanti to pavērot, jo Latvijā notiek pilnīgi kaut kas cits. It kā.
Brīvdienās Bredā cilvēki pulcējas mazos bariņos un iet cauri visām gājēju ielām, īemaldoties kādā apģērbu veikalā vai uz ielas pērkot saldējumu. Šķiet, ka visas ēdienreizes bredieši ēd ārpus mājām, jo gan rītos, gan pusdienā un vakaros vai visas ielu kafejnīcas ir pilnas ar visdažādāko publiku. Omītes sapošas, saliek rotas un ieveido frizūru, izpucē savu kungu un tad iet ciemos vai tiekas ar draugiem kādā restorānā. Pa dienu arī tās pašas omītes lēni pastaigājas pa veikaliem un bauda dzīvīgo atmosfēru. Tātad - mājās veci cilvēki šeit nesēž! Un par to tikai prieks!
Daudzi arī apmeklē lielo Bredas bibliotēku, iet uz muzejiem un galerijām, kino, boulingu, dodas piknikā vai izbraucienā ar riteņiem. Toties vakaros, kad veikali tiek slēgti, lielākā daļa ielas ir klusas. Ārā ir sastopami tikai migranti no viena pilsētas stūra uz citu, vai arī ballēties kārie jaunieši. Ģimenes ir kopā mājās un uz ielām tās nesastapt.
Dažiem tas viss droši vien izklausās normāli un nešķiet nekas ievērības cienīgs, bet man kā Latvijā dzīvojušai personai šādas ainas nav tomēr tik ierastas. Te ir nojaušami nerakstīti likumi un ģimenes tradīcijas, kas tiek arī uzticīgi ievērotas.
*What happens in Breda on Saturdays and Sundays? It is interesting to watch that, because there is totally different experience with this in Latvia. Probably.
On weekends people in Breda come together in small groups and wander trough pedestrian streets, sometimes going into a clothing store or buying an ice cream on the street. It seems that all meals they have in cafes in the city, because in mornings, afternoons and nights as well all the restaurants are full with all variety of people. Grandmas get nicely dressed, put on some jewellery, take care of a good hair-style, dress up their man and then go to visit friends at a local restaurant. In daytime the same grandmas slowly wander through Breda, go shopping and enjoy the lively atmosphere. All in all - these people don't sit at home! And it makes me happy to see that.
Many people go to the spacioys library of Breda, to museums, galleries, cinemas, bowling hall; they go for a picnick or for a ride by bikes together. In evenings when shops are closed, most of the streets are quiet. In evenings you can only meet migrants from one corner of Breda to another, or those young people who are willing to party. Families are all together at their homes and aren't meetable (is there a word like this?) on streets.
For some all this may sound normal and not interesting to consider it at all, bur for me as a Latvian these things aren't something usual. It feels like here are non-written laws and traditions which are faithfully followed to.
Brīvdienās Bredā cilvēki pulcējas mazos bariņos un iet cauri visām gājēju ielām, īemaldoties kādā apģērbu veikalā vai uz ielas pērkot saldējumu. Šķiet, ka visas ēdienreizes bredieši ēd ārpus mājām, jo gan rītos, gan pusdienā un vakaros vai visas ielu kafejnīcas ir pilnas ar visdažādāko publiku. Omītes sapošas, saliek rotas un ieveido frizūru, izpucē savu kungu un tad iet ciemos vai tiekas ar draugiem kādā restorānā. Pa dienu arī tās pašas omītes lēni pastaigājas pa veikaliem un bauda dzīvīgo atmosfēru. Tātad - mājās veci cilvēki šeit nesēž! Un par to tikai prieks!
Daudzi arī apmeklē lielo Bredas bibliotēku, iet uz muzejiem un galerijām, kino, boulingu, dodas piknikā vai izbraucienā ar riteņiem. Toties vakaros, kad veikali tiek slēgti, lielākā daļa ielas ir klusas. Ārā ir sastopami tikai migranti no viena pilsētas stūra uz citu, vai arī ballēties kārie jaunieši. Ģimenes ir kopā mājās un uz ielām tās nesastapt.
Dažiem tas viss droši vien izklausās normāli un nešķiet nekas ievērības cienīgs, bet man kā Latvijā dzīvojušai personai šādas ainas nav tomēr tik ierastas. Te ir nojaušami nerakstīti likumi un ģimenes tradīcijas, kas tiek arī uzticīgi ievērotas.
*What happens in Breda on Saturdays and Sundays? It is interesting to watch that, because there is totally different experience with this in Latvia. Probably.
On weekends people in Breda come together in small groups and wander trough pedestrian streets, sometimes going into a clothing store or buying an ice cream on the street. It seems that all meals they have in cafes in the city, because in mornings, afternoons and nights as well all the restaurants are full with all variety of people. Grandmas get nicely dressed, put on some jewellery, take care of a good hair-style, dress up their man and then go to visit friends at a local restaurant. In daytime the same grandmas slowly wander through Breda, go shopping and enjoy the lively atmosphere. All in all - these people don't sit at home! And it makes me happy to see that.
Many people go to the spacioys library of Breda, to museums, galleries, cinemas, bowling hall; they go for a picnick or for a ride by bikes together. In evenings when shops are closed, most of the streets are quiet. In evenings you can only meet migrants from one corner of Breda to another, or those young people who are willing to party. Families are all together at their homes and aren't meetable (is there a word like this?) on streets.
For some all this may sound normal and not interesting to consider it at all, bur for me as a Latvian these things aren't something usual. It feels like here are non-written laws and traditions which are faithfully followed to.
Tilburga / *Tilburg
 |
| Kanoē izbrauciens kopā ar jaunajiem skolas biedriem Bredā / A ride with kanoes together with new school mates in Breda |
 |
| Tilburga (Tilburha pa dačiski) / Tilburg |
 |
| Fonā - ēka, kurā jaunībā mācījies pats Van Gogs! Priekšplānā - modernā māksla (drusku izmirkusi) / In a distance - a building (school) which Van Gogh himself attended as a kid. In front - modern art (just a bit wet) |
 |
| Atradām Rīgu / We found Riga |
 |
| Skaistā katoļu baznīca / The beautiful catholic church |
 |
| Vēl kaut kas latvisks / Something Latvian even mroe |
 |
| Interpol (Interpolis) |
 |
| Frontāls / Frontal |
 |
| Īpašais parkings / The special parking |
 |
| Viņi neatrada mūs, mēs atradām viņus. / They didn't find us, we found them. |
 |
| Interjers (un skrējām ārā) / Interior (and then we run away) |
Subscribe to:
Posts (Atom)