Ziema Nīderlandē ir jau divas nedēļas! Tātad tas ir pietiekoši, lai tā tūlīt beigtos. Ik gadu ziema iestājas uz aptuveni divām nedēļām, tā kā secinājums ir loģisks un meteoroloģiski apstiprināts: jau nākamās nedēļas sākumā -9 nomainīs ar +2, un pavasaris varēs sākties! Īstenībā, super. Jo ziemas periods šeit ir ļoti nepraktisks daudzu jo daudzu iemeslu dēļ. Par tiem sīkāk..
1. Velosipēdistiem ir īstas mocības. Ja nu vien rūdītākie, ekstrēmākie vai vienaldzīgākie spēj bez problēmām vadīt savus minamos. Ielas bieži vien sastāv no gluda bruģa, velo celiņi ir nosniguši (tomēr tie ir no raupja asfalta, kas ir diezgan labi, salīdzinot ar to gludo bruģi), ir grūti manevrēt un grozīties, esot satiksmē, jo visur slīd un visur ir ledus...
2. Gājējiem it nemaz nav vieglāk! Kaut arī šīs 2 nedēļas uz skolu ik dienas gāju kājām 1. iemesla dēļ, tas nebūt nav vienkāršāk! Jo: šeit ietves neviens netīra!!! Ir sniegs, ir ledus, ietves vietām ir slīpas... un ir jābrien vai jālavierē kā pīlei, jo sētnieku šeit vienkārši nav! Ne vasarā, ne ziemā! Neviens neko netīra, nekasa, nekaisa un par to nemaz neuztraucas! Tik, cik trotuārs ir nobradāts vai dažu veikalnieku (sava veikala priekšā) notīrīts, tik arī ir... Kopš vairs nesnieg un tuvojas plusi, ledus ir visur, un labāk ir nekur neiet. Patiešām. Situācija nopietna :D
3. Ielas arī netīra. Neesmu redzējusi nevienu šķūri vai traktoru uz ielas. Tikai stāvlaukumus pārbrauc traktors naktī, taču pa dienu, kamēr daudz snieg (vai uzreiz pēc tam) - nekas netiek darīts. Ja nu vienīgi sāls mašīna 1x dienā kaut ko uzber... Tas par pilsētu. Par situāciju uz lielceļiem nezinu.
4. Snigšanas laikā apstājas vilcienu un sabiedriskā transporta satiksme. Jo ir taču 2cm sniegs! Ļoti interesanti...
5. Caur plānajām sienām, šķirbainajiem logiem un durvīm istabā lien aukstums. Nav jau tik traki, tomēr bez vilnas zeķēm silti nebūs.
Tāda tā ziema Holandē. Tomēr iepriecina saulainās dienas un gaišais laiks ārā, kad ir vēl pieci pēcpusdienā! Nav drūmi, un ir jūtams, ka drīz jau būs pavasaris!
Saturday, January 19, 2013
Wednesday, January 16, 2013
Pie piena plaukta Holandē
Kamēr Bredā simtiem cilvēku pilsētas parkā izkaujas ar sniegu (tas izskatās šādi: http://www.youtube.com/watch?v=Vben1GPWhRA&feature=player_embedded ), es jums pastāstīšu šo to interesantu par vietējiem pārtikas produktiem.
Šeit IR skābais krējums un saldais krējums. Neesmu īsti mēģinājusi, bet 15% skābo dabūt var. Par saldā krējuma grādiem, tas ir, procentiem, nezināšu precīzāk neko teikt. Tomēr ziņa ir iepriecinoša!
Biezpiens... hmm jā. Šeit ir tāds izstrādājums kā Kwark, kas tulkojumā pietuvojas biezpiena konsistencei. Tomēr ne gluži, vismaz ne Baltijas iedzīvotāju izpratnei par biezpienu. Kwark ir nopērkams dažādos agregātstāvokļos ar dažādām garšām un piejaukumiem. Piemēram, ir nopērkams liels trauks ar pilnpiena vai mazkaloriju Kwark, kuram pievienotas visādas augļu un ogu garšas. Kā tas garšo? Tas NAV biezpiens. Tas ir ļoti biezs un saturīgs jogurts, kuru vietējie liek galdā pēc pusdienām saldā ēdiena vietā, retāk ēdot arī brokastīs. Tā kā šis 'biezpiens' ir vienīgi biezs jogurts ar garšiņām.
TOMĒR jogurts holandiešiem it nemaz nav svešs: te ir visvisādi jogurti arī ar jokainām garšām, piemēram, ābolkūkām, šokolādes skaidiņām, cepumu garšu, krāsainām cukura bumbiņām un visu ko citu. Neaizmirstot pieminēt Kwarku - ir arī jogurta & kwarka krustojums, kurš tieši tā arī saucas. Kā garšo? Tieši tāpat kā parastais Kwarks, tikai nedaudz... šķidrāks. Šis varētu būt maigas garšas tetrapakas jogurts, kas nopērkams Latvijā. Atšķirība ar parasto jogurtu tetrapakā praktiski nekāda, vienīgi kwarkveidīgais ir tāds... jā, maigāks pēc garšas un štengrāks pēc satura.
Vēl viens piena brīnums iz Holandes pārtikas veikala plaukta: Vla (flā). Oj, šitais ir interesants izstrādājums. Tas nav ne biezpiens, ne jogurts. Tas ir kaut kāds tetrapakā iepildīts pudiņš ar gandrīz tādu kā dzeramā jogurta konsistenci, kuru holandieši mīl ēst kā saldo ēdienu jeb tootje (tučje). Flā ir ļoti dažāds un reizēm pat pārāk interesants. Nosaukšu dažus no pieejamajiem veidiem:
Šeit IR skābais krējums un saldais krējums. Neesmu īsti mēģinājusi, bet 15% skābo dabūt var. Par saldā krējuma grādiem, tas ir, procentiem, nezināšu precīzāk neko teikt. Tomēr ziņa ir iepriecinoša!
Biezpiens... hmm jā. Šeit ir tāds izstrādājums kā Kwark, kas tulkojumā pietuvojas biezpiena konsistencei. Tomēr ne gluži, vismaz ne Baltijas iedzīvotāju izpratnei par biezpienu. Kwark ir nopērkams dažādos agregātstāvokļos ar dažādām garšām un piejaukumiem. Piemēram, ir nopērkams liels trauks ar pilnpiena vai mazkaloriju Kwark, kuram pievienotas visādas augļu un ogu garšas. Kā tas garšo? Tas NAV biezpiens. Tas ir ļoti biezs un saturīgs jogurts, kuru vietējie liek galdā pēc pusdienām saldā ēdiena vietā, retāk ēdot arī brokastīs. Tā kā šis 'biezpiens' ir vienīgi biezs jogurts ar garšiņām.
TOMĒR jogurts holandiešiem it nemaz nav svešs: te ir visvisādi jogurti arī ar jokainām garšām, piemēram, ābolkūkām, šokolādes skaidiņām, cepumu garšu, krāsainām cukura bumbiņām un visu ko citu. Neaizmirstot pieminēt Kwarku - ir arī jogurta & kwarka krustojums, kurš tieši tā arī saucas. Kā garšo? Tieši tāpat kā parastais Kwarks, tikai nedaudz... šķidrāks. Šis varētu būt maigas garšas tetrapakas jogurts, kas nopērkams Latvijā. Atšķirība ar parasto jogurtu tetrapakā praktiski nekāda, vienīgi kwarkveidīgais ir tāds... jā, maigāks pēc garšas un štengrāks pēc satura.
Vēl viens piena brīnums iz Holandes pārtikas veikala plaukta: Vla (flā). Oj, šitais ir interesants izstrādājums. Tas nav ne biezpiens, ne jogurts. Tas ir kaut kāds tetrapakā iepildīts pudiņš ar gandrīz tādu kā dzeramā jogurta konsistenci, kuru holandieši mīl ēst kā saldo ēdienu jeb tootje (tučje). Flā ir ļoti dažāds un reizēm pat pārāk interesants. Nosaukšu dažus no pieejamajiem veidiem:
- Vla ar šokolādes / vaniļas bumbiņām
- Vla ar Ziemassvētku garšu (āboli, kanēlis, piparkūkas utt.)
- Vla divkrāsainais: viena puse (vertikāli) ar vaniļas garšu, otra - ar šokolādes / karameļu u.c. Joks tāds, ka tad, kad liesi šo flā bļodā vai glāzē, tas būs divās krāsās!!! Krati to paku, cik gribi, pārsteigumu neizjauksi!
- Vla ar visādām ogām un augļiem
- Vla ar šokolādes plāksnītēm.....
Tuesday, January 15, 2013
Kas mūs vieno, kas mūs šķir
Uzsniga sniegs. Trešais piegājiens. Ai ai. Tomēr šoreiz par ko citu: par atšķirībām starp rietumeiropiešiem un ziemeļ/austrumeiropiešiem; visādā ziņā.
* Novērojumi skolā: rietumeiropiešiem ļoti patīk aktīvi izpaust viedokli, aizsāvēt to, diskutēt, pieklājīgi un argumentēti risināt visvisādus jautājumus un panākt taisnību - tomēr tas viss notiek mierīgā un citus respektējošā stilā. Studenti bez problēmām vai kautrēšanās ielaižas diskusijās ar pasniedzējiem gan par skolas jautājumiem, neskaidrībām, neprecizitātēm, nebaidoties norādīt, kur sistēma vēl klibo un kas kā labāk darāms, gan arī par personiskiem jautājumiem, apspriežot tādas lietas kā karnevāla kostīmus, ko katrs gatavo, gan ģimenes lietas u.c. Reizēm varu tikai pabrīnīties, cik vienā brīdī saruna (it kā) ir oficiāla, bet jau nākamajā - kā ar draugiem! Interesanti... Cik man zināms, arī vāciešiem šī ir tāda ne īpaši ierasta prakse skolās viņzemē. Tomēr neredzu, ka šāda veida komunikācijas brīvība kā traucētu mācībām. Gluži otrādi - pasniedzēji ir pieejami un, protams, tādi paši cilvēki kā mēs visi. To te var just ļoti izteikti.
* Rietumeiropas studenti grupu projektu laikā ļoti aktīvi iesaistās diskusijās un domu apmaiņā. Reizēm pat tik aktīvi, ka runā 5 uzreiz un saprast nevar nevienu. Un tad viņi vicinās ar rokām, cenšas otru pārbļaut (sevišķi puiši un Vācijas pilsoņi), un to viņi sauc par produktīvu diskusiju, par ko tikai priecājas! Sākumā nevarēju saprast - ko man darīt? Bāzties visiem pa vidu, gaidīt, kamēr kāds noklust, pacelt roku un gaidīt, kad manī kāds varbūt paklausīsies...? Pašā sākumā bija neērti tā ņemt un pārtraukt, spraukties pa vidu, tāpēc nedarīju to vispār. Sak, lai jau 'izkaujas' un būs miers. Bet miers nebija, neviens neapklusa, neviens necentās piebremzēt un iesaistīt visus, arī pieklājīgos (par kādiem es šādus cilvēkus uzskatu - un nevis par 'antisociāliem'). Pēc kāda laika rietumeiropieši man sāka jautāt, kāpēc es tāda klusa, kautrīga, galīgi neiesaistos, neizrādu entuziasmu utt., kaut arī visur biju klāt un centos kā vien varu klausīties un domāt projektam līdzi. Hmm sākotnēji pati nesapratu - kas man vainas? Kas šeit notiek? Ko man viņiem teikt..? Taču vēlāk sapratu, ka viss, kas mani atšķir no šiem rietumniekiem, ir ziemeļeiropas asinis un sarunu modelis - vispirms noklausīties, tad runāt. Jo bāzties kāda tekstam pa vidu man nešķiet ne derīgi, ne pieklājīgi. Visi gan man teica, lai aizmirstu kādu tur ieaudzināto pieklājību vai gaidīšanu uz klusumu - tādas lietas te nenotiekot. Vienkārši IR jāmetas diskusijā iekšā, lai cik neērti tas neliktos. Tā te darīja, dara un darīs! Tomēr reizēs, kad joprojām nevarēju uz to tā īsti saņemties, grupas biedri tomēr apklusa un ļāva normāli izteikties, jo viņiem tomēr pietrūka arī manu ideju, kuras, kā viņi apgalvoja, esot dikti labas, tikai reti... saklausāmas. Ko tu saki!
Lai sadarbotos ar studentiem-rietumniekiem, centos atrast veidus, kā tomēr integrēties, jo šajās skolās vērtē ne vien tavas zināšanas, bet arī komunikāciju un iesaisti diskusijās u.c. Kad beidzot apjēdzu tā visa nozīmīgumu un cēloņus, metu savu mentalitāti pie malas un sāku gan jaukties pa vidu sarunām, gan celt roku, gan sist dūri galdā... :) Nu, ne tik traki. Grupas biedri ar nav muļķi un saprata, kas par lietu. Tomēr beidzot - janvārī - man ir skaidrs, kā kultūras atšķirības var traucēt saprasties vienas sugas un paaudzes pārstāvjiem, un ko ar to visu darīt. Tagad, kad tas ir piedzīvots un visādi paņēmieni izmēģināti, ir daudz vieglāk strādāt un saprasties. Ļoti forši ir arī tas, ka mums ir katram savs personiskās izaugsmes/akadēmiskais treneris, kurš īpaši palīdz integrēties ārzemju studentiem, dodot padomus, ko un kā labāk darīt. Tāpat šis treneris pastāstīja vairāk par rietumeiropiešu uzvedības stilu un mierināja, ka tādi nu viņi ir un pieklājību par gaidīšanu uz kādu, lai varētu izteikties, nesaprot. Es varu vien iedomāties, kā man būtu gājis, studējot, piemēram, Itālijā.... Mamma mia!
* Te ir ļoti dārga pārtika! Nu, nevaru pie tā pierast! Parastā 'ieskrietuvē' sviestmaize maksā vismaz 3 eiro!!! Un salāti, zaļumi, augļi, dārzeņi - sevišķi ziemā - astronomiskas cenas! Āboli ir īpaši izceļami! Kilogramā sākot no 2 eiro, un ne tie skaistākie. Tomēr piens 2l vien 1,15 eiro. Forši :D
* Novērojumi skolā: rietumeiropiešiem ļoti patīk aktīvi izpaust viedokli, aizsāvēt to, diskutēt, pieklājīgi un argumentēti risināt visvisādus jautājumus un panākt taisnību - tomēr tas viss notiek mierīgā un citus respektējošā stilā. Studenti bez problēmām vai kautrēšanās ielaižas diskusijās ar pasniedzējiem gan par skolas jautājumiem, neskaidrībām, neprecizitātēm, nebaidoties norādīt, kur sistēma vēl klibo un kas kā labāk darāms, gan arī par personiskiem jautājumiem, apspriežot tādas lietas kā karnevāla kostīmus, ko katrs gatavo, gan ģimenes lietas u.c. Reizēm varu tikai pabrīnīties, cik vienā brīdī saruna (it kā) ir oficiāla, bet jau nākamajā - kā ar draugiem! Interesanti... Cik man zināms, arī vāciešiem šī ir tāda ne īpaši ierasta prakse skolās viņzemē. Tomēr neredzu, ka šāda veida komunikācijas brīvība kā traucētu mācībām. Gluži otrādi - pasniedzēji ir pieejami un, protams, tādi paši cilvēki kā mēs visi. To te var just ļoti izteikti.
* Rietumeiropas studenti grupu projektu laikā ļoti aktīvi iesaistās diskusijās un domu apmaiņā. Reizēm pat tik aktīvi, ka runā 5 uzreiz un saprast nevar nevienu. Un tad viņi vicinās ar rokām, cenšas otru pārbļaut (sevišķi puiši un Vācijas pilsoņi), un to viņi sauc par produktīvu diskusiju, par ko tikai priecājas! Sākumā nevarēju saprast - ko man darīt? Bāzties visiem pa vidu, gaidīt, kamēr kāds noklust, pacelt roku un gaidīt, kad manī kāds varbūt paklausīsies...? Pašā sākumā bija neērti tā ņemt un pārtraukt, spraukties pa vidu, tāpēc nedarīju to vispār. Sak, lai jau 'izkaujas' un būs miers. Bet miers nebija, neviens neapklusa, neviens necentās piebremzēt un iesaistīt visus, arī pieklājīgos (par kādiem es šādus cilvēkus uzskatu - un nevis par 'antisociāliem'). Pēc kāda laika rietumeiropieši man sāka jautāt, kāpēc es tāda klusa, kautrīga, galīgi neiesaistos, neizrādu entuziasmu utt., kaut arī visur biju klāt un centos kā vien varu klausīties un domāt projektam līdzi. Hmm sākotnēji pati nesapratu - kas man vainas? Kas šeit notiek? Ko man viņiem teikt..? Taču vēlāk sapratu, ka viss, kas mani atšķir no šiem rietumniekiem, ir ziemeļeiropas asinis un sarunu modelis - vispirms noklausīties, tad runāt. Jo bāzties kāda tekstam pa vidu man nešķiet ne derīgi, ne pieklājīgi. Visi gan man teica, lai aizmirstu kādu tur ieaudzināto pieklājību vai gaidīšanu uz klusumu - tādas lietas te nenotiekot. Vienkārši IR jāmetas diskusijā iekšā, lai cik neērti tas neliktos. Tā te darīja, dara un darīs! Tomēr reizēs, kad joprojām nevarēju uz to tā īsti saņemties, grupas biedri tomēr apklusa un ļāva normāli izteikties, jo viņiem tomēr pietrūka arī manu ideju, kuras, kā viņi apgalvoja, esot dikti labas, tikai reti... saklausāmas. Ko tu saki!
Lai sadarbotos ar studentiem-rietumniekiem, centos atrast veidus, kā tomēr integrēties, jo šajās skolās vērtē ne vien tavas zināšanas, bet arī komunikāciju un iesaisti diskusijās u.c. Kad beidzot apjēdzu tā visa nozīmīgumu un cēloņus, metu savu mentalitāti pie malas un sāku gan jaukties pa vidu sarunām, gan celt roku, gan sist dūri galdā... :) Nu, ne tik traki. Grupas biedri ar nav muļķi un saprata, kas par lietu. Tomēr beidzot - janvārī - man ir skaidrs, kā kultūras atšķirības var traucēt saprasties vienas sugas un paaudzes pārstāvjiem, un ko ar to visu darīt. Tagad, kad tas ir piedzīvots un visādi paņēmieni izmēģināti, ir daudz vieglāk strādāt un saprasties. Ļoti forši ir arī tas, ka mums ir katram savs personiskās izaugsmes/akadēmiskais treneris, kurš īpaši palīdz integrēties ārzemju studentiem, dodot padomus, ko un kā labāk darīt. Tāpat šis treneris pastāstīja vairāk par rietumeiropiešu uzvedības stilu un mierināja, ka tādi nu viņi ir un pieklājību par gaidīšanu uz kādu, lai varētu izteikties, nesaprot. Es varu vien iedomāties, kā man būtu gājis, studējot, piemēram, Itālijā.... Mamma mia!
* Te ir ļoti dārga pārtika! Nu, nevaru pie tā pierast! Parastā 'ieskrietuvē' sviestmaize maksā vismaz 3 eiro!!! Un salāti, zaļumi, augļi, dārzeņi - sevišķi ziemā - astronomiskas cenas! Āboli ir īpaši izceļami! Kilogramā sākot no 2 eiro, un ne tie skaistākie. Tomēr piens 2l vien 1,15 eiro. Forši :D
Subscribe to:
Posts (Atom)