Pēdējais mācību gada ceturksnis ir noslēdzies! Kā šajā augstskolā ierasts, pēc katra no tiem skolas vadība organizē sapulci, uz kuru uzaicina divus pārstāvjus no katras klases - tā, lai tiek pārstāvēta katra dzimte un būtu vismaz viens internacionālis (ir tāds vārds?). Ierodas arī pasniedzēji un skolas vadības pārstāvji. Pirms šīs sapulces studentiem ir iespēja elektroniski un anonīmi aizpildīt aptauju, kurā novērtēt iepriekšējā ceturkšņa kursus, to lietderību, kvalitātes līmeni; novērtēt savus pasniedzējus, projektus, lekcijas, skolas organizāciju un vēl dažādas lietas, ar kurām bijusi saskarsme. Ja šī būtu ''Turība'', ar to arī viss būtu beidzies - paldies par viedokļiem aptaujās un 'čau'! Tomēr NHTV skolā tas ir tikai sākums..
Uz šo sapulci tiku aicināta arī es (laimēju iespēju 'loterijā'; pirmo un vienīgo reizi šī gada laikā), ierašanās visai obligāta, sapulci vada paši studenti divu stundu garumā un viss ir nopietni. Nu labi, viss ne, jo, kā zināms, Nīderlandē studentu - pasniedzēju attiecības un attieksme ir draudzīga, atvērta un ļoti brīva, līdz ar to daudz bija arī joku, brīvu komentāru un absolūti nepiespiesta atmosfēra. TOMĒR tika arī rūpīgi izrunāti visi dienas kārtībā esošie jautājumi, diskutēts, ko un kā uzlabot, uzklausīts katra studenta (kurš pārstāv savu klasi un tajā esošos kursabiedrus) viedoklis, ierosinājumi, priekšlikumi, domas... katram bija iespēja komentēt, kritizēt, brīvi izteikties, bet, protams, saglabājot takta izjūtu un ievērojot ētikas normas. Tas, ka viss notiek puslīdz brīvā atmosfērā, nebūt nenozīmē, ka tūlīt iestājas anarhija un kāda nolamāšana. Tā kā lūdzu atslābinieties visi, kas domā, ka augstskolā ir jābūt sriktam dalījumam starp pasniedzējiem/ skolas vadību/ mācību organizatoriem un studentiem. Kas to teicis? Lielākajai daļai Latvijas augstskolu šo Rietumeiropas praksi pat vajadzētu pārņemt - silti iesaku.
Tā visa rezultātā mēs, studenti, esam priecīgi un gandarīti sadarboties ar augstskolas vadību, palīdzēt uzlabot nākošo studentu mācību procesu, palīdzēt skolai augt, attīstīties un ieviest inovatīvas metodes mācību procesā, kopīgi atrast risinājumus problēmām, mācīties lietišķo komunikāciju, pielietot teorētiskās zināšanas praksē un justies tā, ka arī mūsu viedoklis ir svarīgs, un ka skola nav tikai biznesa iestāde ar augstprātīgiem tipiem, kuri ar visām četrām izvairās no jel kādas kritikas vai jauninājumiem, kurus varētu ieviest tuvākajā nākotnē.
Tik vienkārši un tik derīgi! Kāpēc mana mīļā ''Turība'' ko tādu nepiekopj, bet aprobežojas ar anonīmām aptaujām, kas tikai veicina cilvēku labsajūtu par palikšanu komforta zonā un, iespējams, anonīmu, ''drosmīgu'' noķengāšanu, par to neuzņemoties atbildību un nepalīdzot situāciju uzlabot, bet tikai to nokritizēt? Manuprāt, tur jau arī rodas tādi šerpi (interneta) komentētāji, tur rodas problēmas ar to, ka latvieši tikai bļaustās un kritizē, bet reti meklē risinājumus, uzņemas (kādu daļu) atbildību (-as) un ir gatavi pielietot savu intelektuālo kapitālu sabiedrības labā, tostarp arī savā labā! Varbūt es te nedaudz pārspīlēju, bet neizliksimies, ka arī mazi solīši neveido garu distanci!
Lai nu kā, man ir daudz skaidrāks skats uz to, uz ko Latvija vēl var tiekties un uzlabot! Sevišķi jau augstākās izglītības iestādes... Tomēr šāda veida problēmu apskatīšana un izrunāšana ir ļoooti svarīga arī uzņēmumos, un par to runā vai visas biznesa vides / menedžmenta mācību grāmatas! Problēma vien tā, ka Austrumeiropā reti kur šo teoriju kāds lieto arī praksē. Žēl, ka produktīva komunicēšana, uzklausīšana un kopīga problēmu risinājumu meklēšana šajos platuma grādos nav tik normāla parādībā kā citiviet pasaulē. Noderētu.