Vēl kādā jaukā svētdienā

Papildinājums: kopš atkal varu ielikt blogā bildes, atrādu jums šī raksta galveno varoni -->

Svētdiena kā jau svētdiena, tomēr 20.01.2013. atnesa arī dažus interesantus notikumus. No rīta gājām uz protestantu baznīcu (citkārt eju arī uz katoļu), kur pēc dievkalpojuma runājāmies ar baznīcas draugiem un visiem, kuri nāca runāties. Tā nejauši uzsākām sarunu arī ar kādu smaidīgu, mīlīgu večukiņu, kuram ir 80, bet izskatās 95. Kad sveicināju un teicu, ka diemžēl nerunāju holandiski, bet gan angliski, Jakobs bez minstināšanās noteica ''OK, tad runāsim angliski!'', par ko nu jau vairs nebrīnos. Es jums saku taisnību: Nīderlandē jūs drīzāk atradīsiet angliski nerunājošus jauniešus, nekā vecus cilvēkus, kuri TEKOŠI nerunā angliski!!! (Un tieši šodien pat kafejnīcā sastapu oficiantes, kuras tiešām, tiešām nesaprata neko no angļu valodas!).

Jakobs ir ļoti vecs un knapi kustas, tomēr viņš ir ļoti smaidīgs, draudzīgs un dzīvespriecīgs onkulītis! Lai arī viņš runā lēni un bieži aizmirst, ar ko sācis, gribas vienkārši sēdēt viņam blakus un priecāties par vienkāršām lietām, par kādām priecājas arī viņš! Sākumā bija grūti saprast, ko lai jautā, tāpēc sāku ar vienkāršāko: kā Jums šodien klājas, uz ko viņš atbildēja, ka ļoti labi, jo ir jauka diena, dievkalpojumā skanēja skaista mūzika, apkārt ir priecīgi cilvēki... un tad man aizmirsās, par ko no rīta bija kreņķis vai kas likās netaisnīgs. Pat kauns palika par sevi.

Noskaidrojām, ka onkulītis dzīvo vienā no Bredas divdesmit diviem veco ļaužu pansionātiem istabā Nr. 311, un mēs ar ukraiņu Aleksandru drīzumā viņu arī apciemosim. Viņš bija ļoti priecīgs, dzirdot, ka cienāsim viņu ar tēju un cepumiem. Viņam pietikšot laimei jau ar tēju vien, kā viņš teica :)) Un tad atkal plati, sirsnīgi smaidīja..

Kad jautāju, vai mēs viņam varam kā palīdzēt, vai kaut ko atnest no veikala, varbūt kaut ko citu, Jakobs ilgi un rūpīgi domāja. Un tad sekoja pats labākais: viņš vēlējās, lai ''dabūjam'' viņu feisbukā un tviterī!!! Tā! :D Neliels šoks mūsu acīs un jautājums, ko viņš īsti vēlētos ar šiem soc. tīkliem darīt, uz ko atbilde bija, ka viņa draugi/radi/paziņas (?) teikuši, ka komunicēs ar Jakobu biežāk un ātrāk tādā gadījumā, ja viņam būs feisbuks :D Es patiešām, patiešām nevaru iedomāties šos abus mijiedarbībā!!! Bet tas bija tik interesanti! Nu bet saprotams, kāpēc viņam tāda pēkšņa ideja - jaunieši piedāvā palīdzību, un, re - tieši to jau jaunieši varētu arī palīdzēt! Ļoti loģiski! Hahaha

Diemžēl cienījamam kungam nav datora, un internets viņam nepatīkot. Tā kā neko darīt... Tomēr norunājām, ka viņš pieņems mūsu palīdzību viņu ratiņkrēslā pastumt pa tuvējo parku un pansionāta dārzu. Kad grasījāmies jau atvadīties, Jakobs ieraudzīja Aleksandras iPhone (aifonu - Kuka, tas ir modernais, skārienjutīgais telefons) un drosmīgi jautāja, vai drīkstot paturēt šo brīnumu rokās. Ar kādu skatienu viņš to lietu pētīja!!! Ar tādu apbrīnu un pārsteigumu! Nu tik mīļi!!! Pozitīvs noskaņojums visai dienai! Es teicu, ka arī tur iekšā ir internets, bet varot arī piezvanīt. Viņš, savukārt, teica, ka pašam mājās esot parastais telefons, uz ko es teicu, ka arī tas nav slikts variants! ;)

Varbūt mēs esam savādāki jaunieši, taču mums ļoti lielu prieku sagādā satikt, vērot un runāties ar veciem cilvēkiem! Un tagad mēs pazīstam arī Jakobu, kas ir vienkārši super! Viņa dēls atļāva mums viņu apciemot, un mēs to noteikti drīzumā arī izdarīsim! Ai, tik mīļš opītis! :)) Renātei ir ar viņu arī kopbilde! Laimīgā...

P.S. Vēl šodien Bredas centrs un apkārtne mudžēja no dažādiem dažādos kostīmos ģērbtiem dīvaiņiem, kuri devās uz februārī notiekošā karnevāla ieskandināšanas ballīti! No stūru stūriem izlien cūku, trušu, klaunu un citu zvēru kostīmos tērpti radījumi - skats visai kolorīts! Un sevišķi tad, kad ārā puteņo un viņi neatsakās braukt joprojām ar velosipēdu. Mjā...


Lai vai kā, šodien izceļamais: novērtējiet mazās lietas, droši iepazīstieties ar dažnedāžādiem cilvēkiem, kā arī esiet priecīgi un pieejami, lai vairotu labo! Jauku nedēļu!