Tuesday, January 15, 2013

Kas mūs vieno, kas mūs šķir

Uzsniga sniegs. Trešais piegājiens. Ai ai. Tomēr šoreiz par ko citu: par atšķirībām starp rietumeiropiešiem un ziemeļ/austrumeiropiešiem; visādā ziņā.

* Novērojumi skolā: rietumeiropiešiem ļoti patīk aktīvi izpaust viedokli, aizsāvēt to, diskutēt, pieklājīgi un argumentēti risināt visvisādus jautājumus un panākt taisnību - tomēr tas viss notiek mierīgā un citus respektējošā stilā. Studenti bez problēmām vai kautrēšanās ielaižas diskusijās ar pasniedzējiem gan par skolas jautājumiem, neskaidrībām, neprecizitātēm, nebaidoties norādīt, kur sistēma vēl klibo un kas kā labāk darāms, gan arī par personiskiem jautājumiem, apspriežot tādas lietas kā karnevāla kostīmus, ko katrs gatavo, gan ģimenes lietas u.c. Reizēm varu tikai pabrīnīties, cik vienā brīdī saruna (it kā) ir oficiāla, bet jau nākamajā - kā ar draugiem! Interesanti... Cik man zināms, arī vāciešiem šī ir tāda ne īpaši ierasta prakse skolās viņzemē. Tomēr neredzu, ka šāda veida komunikācijas brīvība kā traucētu mācībām. Gluži otrādi - pasniedzēji ir pieejami un, protams, tādi paši cilvēki kā mēs visi. To te var just ļoti izteikti.

* Rietumeiropas studenti grupu projektu laikā ļoti aktīvi iesaistās diskusijās un domu apmaiņā. Reizēm pat tik aktīvi, ka runā 5 uzreiz un saprast nevar nevienu. Un tad viņi vicinās ar rokām, cenšas otru pārbļaut (sevišķi puiši un Vācijas pilsoņi), un to viņi sauc par produktīvu diskusiju, par ko tikai priecājas! Sākumā nevarēju saprast - ko man darīt? Bāzties visiem pa vidu, gaidīt, kamēr kāds noklust, pacelt roku un gaidīt, kad manī kāds varbūt paklausīsies...? Pašā sākumā bija neērti tā ņemt un pārtraukt, spraukties pa vidu, tāpēc nedarīju to vispār. Sak, lai jau 'izkaujas' un būs miers. Bet miers nebija, neviens neapklusa, neviens necentās piebremzēt un iesaistīt visus, arī pieklājīgos (par kādiem es šādus cilvēkus uzskatu - un nevis par 'antisociāliem'). Pēc kāda laika rietumeiropieši man sāka jautāt, kāpēc es tāda klusa, kautrīga, galīgi neiesaistos, neizrādu entuziasmu utt., kaut arī visur biju klāt un centos kā vien varu klausīties un domāt projektam līdzi. Hmm sākotnēji pati nesapratu - kas man vainas? Kas šeit notiek? Ko man viņiem teikt..? Taču vēlāk sapratu, ka viss, kas mani atšķir no šiem rietumniekiem, ir ziemeļeiropas asinis un sarunu modelis - vispirms noklausīties, tad runāt. Jo bāzties kāda tekstam pa vidu man nešķiet ne derīgi, ne pieklājīgi. Visi gan man teica, lai aizmirstu kādu tur ieaudzināto pieklājību vai gaidīšanu uz klusumu - tādas lietas te nenotiekot. Vienkārši IR jāmetas diskusijā iekšā, lai cik neērti tas neliktos. Tā te darīja, dara un darīs! Tomēr reizēs, kad joprojām nevarēju uz to tā īsti saņemties, grupas biedri tomēr apklusa un ļāva normāli izteikties, jo viņiem tomēr pietrūka arī manu ideju, kuras, kā viņi apgalvoja, esot dikti labas, tikai reti... saklausāmas. Ko tu saki!
Lai sadarbotos ar studentiem-rietumniekiem, centos atrast veidus, kā tomēr integrēties, jo šajās skolās vērtē ne vien tavas zināšanas, bet arī komunikāciju un iesaisti diskusijās u.c. Kad beidzot apjēdzu tā visa nozīmīgumu un cēloņus, metu savu mentalitāti pie malas un sāku gan jaukties pa vidu sarunām, gan celt roku, gan sist dūri galdā... :) Nu, ne tik traki. Grupas biedri ar nav muļķi un saprata, kas par lietu. Tomēr beidzot - janvārī - man ir skaidrs, kā kultūras atšķirības var traucēt saprasties vienas sugas un paaudzes pārstāvjiem, un ko ar to visu darīt. Tagad, kad tas ir piedzīvots un visādi paņēmieni izmēģināti, ir daudz vieglāk strādāt un saprasties. Ļoti forši ir arī tas, ka mums ir katram savs personiskās izaugsmes/akadēmiskais treneris, kurš īpaši palīdz integrēties ārzemju studentiem, dodot padomus, ko un kā labāk darīt. Tāpat šis treneris pastāstīja vairāk par rietumeiropiešu uzvedības stilu un mierināja, ka tādi nu viņi ir un pieklājību par gaidīšanu uz kādu, lai varētu izteikties, nesaprot. Es varu vien iedomāties, kā man būtu gājis, studējot, piemēram, Itālijā.... Mamma mia!

* Te ir ļoti dārga pārtika! Nu, nevaru pie tā pierast! Parastā 'ieskrietuvē' sviestmaize maksā vismaz 3 eiro!!! Un salāti, zaļumi, augļi, dārzeņi - sevišķi ziemā - astronomiskas cenas! Āboli ir īpaši izceļami! Kilogramā sākot no 2 eiro, un ne tie skaistākie. Tomēr piens 2l vien 1,15 eiro. Forši :D

No comments:

Post a Comment