Pie mērkaķiem

Hola!

Kā jau stāstīts, kā jau ziņots, šodien ar holandiešu draugiem Mariki (uzsvars uz ''ri'') un Svenu braucām uz Apenheul - mērkaķu (un vēl dažu citu zvēru) parku. No Bredas līdz Naimeihei stundas brauciens ar vilcienu, tur kāpjam Marikes mašīnā un vēl stundas brauciens līdz zvēru parkam! Tālu. Jauki gan, ka Marike mūs ar mašīnu atveda atpakaļ uz Bredu! Pateicoties ilgajam laikam ceļā, nu es zinu daudz vairāk par arhitektūru, studiju programmām un arhitektu dzīves detaļām (paldies, Sven), un to, ka dzīvot tā, lai būtu priecīgs, ir svarīgi jau šodien, nevis tad, kad tev būs māja, mašīna, labs darbs.... (paldies, Marike)!

Pie ieejas pie mērkaķiem apmeklētājiem ir jāieliek sava soma citā, parka sagādātā auduma somā - ar rāvējslēdzēju un aiztaisāmām kabatām. Ir vietas, kur zvēri lēkā pa celiņiem, var uzlēkt uz rokas, aptaustīt tevi un - ja esi neuzmanīgs - arī kaut ko no tevis paņemt. Šādas somas izslēdz praktiski jebkādu iespēju parkā ko pret paša gribu 'atstāt'.

Parkā bija daudz apmeklētāju (ceturdienā ap plkst. 13!), tostarp ļoti daudz bērnu. Mērkaķi - daudz dažādu sugu, no dažādām pasaules vietām - visādās krāsās, formās un izmēros. Gan mazākie pasaulē, gan orangutāni un gorillas. Bija arī dažādi putni, mežacūkas un vēl dažādas jokainas radības.

Skaists tas parks, dažādas atrakcijas pašiem mērkaķiem, maksimāli autentiska vide, daudz zaļuma un plašuma. Tomēr šodien mērkaķiem nebija īsti rotaļīgs garastāvoklis: vēlējāmies vairāk redzēt viņus kustībā, tomēr lielākā daļa izvēlējās sēdēt, kasīt ārā viens otram blusas no galvas, ēst koku lapas vai valriekstus, un tikai retais tiešām kāpelēja, lēkāja, šupojās, cits ar citu kāvās un pievērsa uzmanību homo sapiens pārstāvjiem. Taču kopumā ekskursija bija ļoti forša, daudz redzējām, daudz smējāmies, nedaudz pamērkaķojāmies... Lai veselība visiem mērkaķiem!