Keukenhofa - un tik daudz, ko teikt

Lidmašīna tēmē uz Schiphol lidostu, un te mēs iesprūstam ''korķī''

Daudz. Reiz kādā sestdienas rītā mašīnā kāpa latviete, vāciete, ukrainiete un francūziete. Pie Amsterdamas lidostas (Schiphol) sākās korķis. No tās vietas, kur iesprūdām, līdz auto stāvvietai Keukenhof parkā būtu jābrauc 10 minūtes. Kaut arī braucām tur agri no rīta, domādamas, ka TĀ varam apiet lielas cilvēku masas un satiksmi, tas neko nelīdzēja. 10 minūšu vietā uz parku tikām stundas un 40 minūšu laikā, un jau pa ceļam uz parku redzējam tā virzienā plūstam desmitiem, desmitiem un vēlreiz desmitiem tūristu autobusu.

Mūsu mašīnu bija kur atstāt, bija uzslietas arī vairākas palildus kases ieejas biļešu iegādei, lai mazinātu rindas (tas viss bija ekselenti un ērti), un tad jau gājām parkā. Vaimandieniņ, pirmo stundu, divas vispār nevarēja koncentrēties uz ziediem un skaistajiem skatiem, jo nepārtraukti bija jāskatās, kur un kā izspraukties, kā pārāk negrūstīties, kas man tikko uzkāpa uz kājas, kā apiet šitās omītes, kur palika manas trīs Bredas draudzenes u.tt. Tādas cilvēku masas neatceros īsti redzējusi. Varbūt Dziesmusvētkos?? Un ļaudis no visas pasaules, tomēr visvairāk - krievu. Visur, jau pa gabalu, jau pēc izskata, jau pēc runas toņa tu zini, ka tie ir krievi. Tomēr bija arī latvieši! Ar dažām omītēm, kuru tautību noteicu nekļūdīgi jau pa gabalu - stepētas pavasara vējjakas, skruļļani, krāsoti mati, sejas vaibsti... nu, kurš latvietis tad latviešu tantas nepazītu?! Jaukas kundzes bija, starp citu.

Lai nu kā, nedomājiet, ka uz Keukenhofu es braucu vien cilvēkus pētīt vai grūstīties pūlī. Ap plkst. 15:00 ļaužu masas beidzot sāka pazust, un skats, arī atmosfēra, jau bija pavisam cita! Beidzot varēja mierīgi visu izstaigāt, safotogrāfēt, atrast kādu brīvu soliņu, kur apsēsties un redzēto beidzot aptvert...

Lissē - pirmie ziedi

Keukenhofu biju iztēlojusies citādu. Nedaudz lielāku, nedaudz mazāk apmeklētu, nedaudz savādāku. Tomēr bija jauki to visu redēt, redzēt un sasmaržoties narcises, hiacintes, krokusus... protams, lielākais krāšņums parkam vēl ir priekšā, jo šis pavasaris ir vēls: lielākā daļa tulpju vēl tikai pumpuros, koki tikai nupat sākuši zaļot, tomēr skaisti ziedēja ķirši, plūmes un aprikozes, kas nebūs vairs tad, kad uzziedēs tulpes.

Parku izstaigājām četrās stundās, un ar tām pilnīgi pietiek, lai justos redzējis visu, ko Keukenkofa par 15 Eiro mums piedāvāja. Nezinu, vai tā ir pati skaistākā vieta, kur pavasarī būt, vai kur mērķtiecīgi atgriezties, tomēr es priecājos par iespēju tur būt un to visu redzēt, jo tas ir skaisti! Pasaka (p)ar ziediem!

Foto man ir vairāki simti, taču labākās skatāmas šeit:

 

  

Pēc skata - baisa atrakcija, bet bija ļoti jautri!

Kad cilvēku masas sāk pazust, arvien vairāk skatam pavērās ziedu..

Holandiešu antīkā mūzikas kaste

Lielākais krāšņums vēl tikai būs

Svaigas, mīkstas, gardas strōpvafeles

Francija - Vācija - Ukraina

Atpakaļceļā Ziemeļjūru redzējām. Katwijk aan Zee. Sašai šīs 15 minūtes bija daudz laimīgākas par Keukenkofas četrām stundām. Neprasiet, kāpēc. Es arī nesaprotu.

Katvaijka nacionālajās krāsās

Nogurums pēc tautības nešķiro

Garām Roterdamai uz mājām!