1. februāris!

Ar pavasarīgiem vējiem, lietu un saulainām pēcpusdienām piepildītā darba nedēļa ir galā! Šis raksts būs par šo to, viskautko, tā kā nekam nopietnam negatavojieties.

Holandiešu (rietumeiropiešu) patīkamā īpatnība: pilsētu sabiedriskā transporta (autobusu) šoferi sveicina ikvienu pasažieri - gan viņam iekāpjot, gan izkāpjot, un vienalga, vai tu kāp pa autobusa priekšējām vai pakaļējām durvīm. Skaļš ''dūi'' vai ''faine dāh'' izskanēs gandrīz vienmēr. Protams, ja vien autobuss nebūs piebāzts vai iekšā/ārā vienlaicīgi nekāps 50 cilvēku. Tomēr jauki, ka šoferi nav saskābuši gurķi un savu darbu dara ar rūpību un prieku. P.S. dažiem arī ļoti patīk gonkot. Un ļoti strauji bremzēt tūlīt pirms pieturām. Tas tāds mīnusiņš...

Tieši tā. Tādas ir holandiešu pusdienas!

Pusdienās ēst nevis zupu vai rīsus ir pilnīgi normāli - vidējā aritmētiskā holandieša pusdienas (plkst. 13:00 gandrīz vai tieši) sastāv no SENDVIČA! Ar vai bez sviesta, vienalga. Bet tā būs maize ar sieru - visbiežāk. Tas pat nav burgers, tas pat nav... es nezinu, pilns ar visādiem salātiem vai gaļu, bet vienkārši maize (bagete) ar sieru un drusku sviesta, vai arī ar džemu un/vai šokolādes skaidiņām. Un tad kāds salds cepums pēcpusdienā un kārtīga maltīte plkst. 18:00, kas arī noslēdz dienas ēšanas ciklu. Jā, holandieši neēd vakaros! Par šo visu ir bijušas un dzirdētas daudz jo daudz diskusijas, un secinājums allaž tas pats: holandieši ir dīvaini. Viņu ēšanas paradumus nesaprot ne francūži, ne vācieši, ne briti, ne krievi, ne latvieši.

Vēlējos parādīt, kā izskatās Glāzgovas universitāte, uz kuru drīz došos. 15.gs. celtne, kas ir 4. senākā universitāte angliski runājošajā pasaulē. Iespaidīgi.

Visu to labāko un uz sadzirdēšanos no Skotijas!