Young People's Book on Leisure nometne

NHTV universitāte Bredā deva man iespēju piedalīties 2 nedēļu ilgā studiju nometnē kopā ar jauniešiem un augstskolu pasniedzējiem no 16 pasaules valstīm (Nīderlande, Vācija, Austrija, Ungārija, Spānija, Itālija, Latvija, Bulgārija, Rumānija, ASV, Dienvidāfrikas Republika, Taivāna, Dienvidkoreja, Ķīna, Portugāle un Sjerraleone (Centrālāfrikas rietumu valsts)). Tās bija divas neaizmirstamas nedēļas Ungārijas pilsētā Ģērā, pie reizes apskatot arī Vīni un Budapeštu. Tā kā vārdi šī notikuma sakarā nudien nespēs izteikt daudz, lai runā foto un video:

http://www.youtube.com/watch?v=hTLsft2nQDQ

http://www.youtube.com/watch?v=W9eYk9E9YWE

Pie Belvedere pils/muzeja Vīnē

Vīnē

Prezentējam Holandi

Pārgājiens pa Ungārijas džungļiem

Ungāri ēd saldējumu kā DULLI!

Itālis priecājas par holandiešu tupelēm. Derot.

Internacionālā darba rezultātu prezentācija

Budapešta. 100 m.v.j.l. kalnā.

Ungārija, Ģēra (Gyor), nometnes vieta.

Process

Daļiņa no mums

Ar Dienvidāfrikas Republikas un Holandes pārstāvēm

Āzijas vakariņas. Taivāna, Ķīna un Dienvidkoreja.

Nometnes organizators Miklošs bija viens no mums

Ungārijas parlamenta ēka

Kāpām klintīs

Metro kādā no lielpilsētām

Pašgatavotās vakariņas

Var redzēt, kurš te no ziemeļiem...

Dienvidāfrikāņu vuvuzele arī bija atceļojusi

Marko ar savām itāļu uzkodām

Mega waterballonnengevecht

Šodien Bredā tika svinēts karstais laiks ar ~ 400 studentu dalību ūdens (balonu/pistoļu) kaujā pilsētas centrālajā parkā. Bija daudz fotogrāfu, televīzijas pārstāvju un ziņkārīgo novērotāju, un bija arī vesels bars studentu ar sagatavotiem ūdens ''ieročiem''. Varbūt atceraties, ka ziemā mēs tikāmies uz lielo sniega kauju, taču tagad - uz lielo ūdens kauju. Spontāns un ļoti apmeklēts pasākums! Holandieši it nemaz nav pasīvi uz fiksām, trakām idejām! Te bildes:

Par drošību ūdens kaujas laikā padomāts (peldriņķis!)

Gandrīz bija lidojums dīķī, bet čalis meiteni tomēr apžēloja. Aj.

Te raksts Noord-Brabant reģiona mājaslapā holandiešu valodā + video labajā sānā:
Klikšķini_ŠEIT

Round Table

Pēdējais mācību gada ceturksnis ir noslēdzies! Kā šajā augstskolā ierasts, pēc katra no tiem skolas vadība organizē sapulci, uz kuru uzaicina divus pārstāvjus no katras klases - tā, lai tiek pārstāvēta katra dzimte un būtu vismaz viens internacionālis (ir tāds vārds?). Ierodas arī pasniedzēji un skolas vadības pārstāvji. Pirms šīs sapulces studentiem ir iespēja elektroniski un anonīmi aizpildīt aptauju, kurā novērtēt iepriekšējā ceturkšņa kursus, to lietderību, kvalitātes līmeni; novērtēt savus pasniedzējus, projektus, lekcijas, skolas organizāciju un vēl dažādas lietas, ar kurām bijusi saskarsme. Ja šī būtu ''Turība'', ar to arī viss būtu beidzies - paldies par viedokļiem aptaujās un 'čau'! Tomēr NHTV skolā tas ir tikai sākums..

Uz šo sapulci tiku aicināta arī es (laimēju iespēju 'loterijā'; pirmo un vienīgo reizi šī gada laikā), ierašanās visai obligāta, sapulci vada paši studenti divu stundu garumā un viss ir nopietni. Nu labi, viss ne, jo, kā zināms, Nīderlandē studentu - pasniedzēju attiecības un attieksme ir draudzīga, atvērta un ļoti brīva, līdz ar to daudz bija arī joku, brīvu komentāru un absolūti nepiespiesta atmosfēra. TOMĒR tika arī rūpīgi izrunāti visi dienas kārtībā esošie jautājumi, diskutēts, ko un kā uzlabot, uzklausīts katra studenta (kurš pārstāv savu klasi un tajā esošos kursabiedrus) viedoklis, ierosinājumi, priekšlikumi, domas... katram bija iespēja komentēt, kritizēt, brīvi izteikties, bet, protams, saglabājot takta izjūtu un ievērojot ētikas normas. Tas, ka viss notiek puslīdz brīvā atmosfērā, nebūt nenozīmē, ka tūlīt iestājas anarhija un kāda nolamāšana. Tā kā lūdzu atslābinieties visi, kas domā, ka augstskolā ir jābūt sriktam dalījumam starp pasniedzējiem/ skolas vadību/ mācību organizatoriem un studentiem. Kas to teicis? Lielākajai daļai Latvijas augstskolu šo Rietumeiropas praksi pat vajadzētu pārņemt -  silti iesaku.

Tā visa rezultātā mēs, studenti, esam priecīgi un gandarīti sadarboties ar augstskolas vadību, palīdzēt uzlabot nākošo studentu mācību procesu, palīdzēt skolai augt, attīstīties un ieviest inovatīvas metodes mācību procesā, kopīgi atrast risinājumus problēmām, mācīties lietišķo komunikāciju, pielietot teorētiskās zināšanas praksē un justies tā, ka arī mūsu viedoklis ir svarīgs, un ka skola nav tikai biznesa iestāde ar augstprātīgiem tipiem, kuri ar visām četrām izvairās no jel kādas kritikas vai jauninājumiem, kurus varētu ieviest tuvākajā nākotnē.

Tik vienkārši un tik derīgi! Kāpēc mana mīļā ''Turība'' ko tādu nepiekopj, bet aprobežojas ar anonīmām aptaujām, kas tikai veicina cilvēku labsajūtu par palikšanu komforta zonā un, iespējams, anonīmu, ''drosmīgu'' noķengāšanu, par to neuzņemoties atbildību un nepalīdzot situāciju uzlabot, bet tikai to nokritizēt? Manuprāt, tur jau arī rodas tādi šerpi (interneta) komentētāji, tur rodas problēmas ar to, ka latvieši tikai bļaustās un kritizē, bet reti meklē risinājumus, uzņemas (kādu daļu) atbildību (-as) un ir gatavi pielietot savu intelektuālo kapitālu sabiedrības labā, tostarp arī savā labā! Varbūt es te nedaudz pārspīlēju, bet neizliksimies, ka arī mazi solīši neveido garu distanci!

Lai nu kā, man ir daudz skaidrāks skats uz to, uz ko Latvija vēl var tiekties un uzlabot! Sevišķi jau augstākās izglītības iestādes... Tomēr šāda veida problēmu apskatīšana un izrunāšana ir ļoooti svarīga arī uzņēmumos, un par to runā vai visas biznesa vides / menedžmenta mācību grāmatas! Problēma vien tā, ka Austrumeiropā reti kur šo teoriju kāds lieto arī praksē. Žēl, ka produktīva komunicēšana, uzklausīšana un kopīga problēmu risinājumu meklēšana šajos platuma grādos nav tik normāla parādībā kā citiviet pasaulē. Noderētu.

Māksla un daba

Sveiki,

Pirms dažām dienām bija pēdējā ''holandiešu kultūras un sabiedrības'' kursa nodarbība, kurā tikām iepazīstināti ar tēmu Māksla. Pasniedzējs ir slavena beļģu gleznotāja Permeikes (Permeke) mazdēls - jau vīrs pensijā, bet tiiiiiik gudrs un atraktīvs onkulis. Manā skolā strādājis 23 gadus, tagad reizēm ierodas ciemos kā vieslektors.
Permeikes kungs mums stāstīja dažādus interesantus faktus ne vien par mākslu, māksliniekiem, muzejiem un gleznām, bet arī Amsterdamas noslēpumus jeb vietas un faktus, ko tūristi vienkārši palaiž garām! Pēc šīs lekcijas uzreiz gribējās mesties kādā transportā un diet uz Amsterdamu i ceturto reizi, jo es zinu, ka no pilsētas neesmu redzējusi itin neko, Permeikes lekcijas iespaidā spriežot...

40 slēptās baznīcas, pēc 10 gadiem atkalatvērtais Rijksmuseum Amsterdamas centrā, kur izstādītas daudzas slavenu mākslinieku gleznas, dzelteno velosipēdu info-tūre, senākie pilsētas kvartāli, jūras muzejs, interesantā arhitektūra, kurā ir vērts iedziļināties... Neviens tūrisma ceļvedis nepadarīs Amsterdamu tik interesantu un aicinošu kā šī vietājā vīra stāsti!


Studentu grupa kopā ar viņu nākošnedēļ dosies apskatīt Māstrihtu, taču esmu tur jau bijusi un nav īpaši omas atgriezties un lieki naudu tērēt. Ja ekskursija būtu uz Amsterdamu, tad gan brauktu.

Nīderlandi pārņēmis vasarīgs karstums, jau vairākas dienas te ir +25 grādi. Smieklīgi, ne, latvieši? Ha ha, bet ir karsts un NELĪST!!!!!!!
Cilvēki saulei rāda baltās kājas, āra kafejnīcās sūc alu, no mājām uz ielas iznes dīvānus un vakara saulē atpūšas (nav joks), cep dārzā gaļu un smaida vēl nedaudz vairāk kā parasti.

Pašlaik atrodos Bredas bibliotēkā. Tepat netālu no mājām, ēkā ar stiklotām sienām, augstiem griestiem, daudz saules, grāmatu un dažādu tautību un interešu apmeklētājiem. Jau kopš augusta gribējās šurp atnākt, un tad BEIDZOT esmu arī atnākusi - ar cerībām uz kondicionētām, vēsām telpām, jaukām darba vietām, daudzdaudz grāmatām un iedvesmojošu vidi mācībām. Tik vēss nemaz te nav, toties ir plašs, mierīgs, kluss un grāmatas ir brīnišķīgas! Ir arī mežonīgi gara rinda ar grāmatām angļu valodā. Un neskaitāmas grāmatas par mākslas tēmu, sevišķi holandiešu māksliniekiem. Vajadzētu kādus 3 gadus brīva laika, lai visas skaistās, uz papīra uzdrukātās, smalki aprakstītās un izskaidrotās gleznu grāmatas izšķirstītu...
Apskatīju arī jau pieminētā Permeikes kunga vectēva gleznu grāmatu - skaisti, un man bija gods.


Ātri ir pienākusi piektdiena, priekšā divas saulainas ''brīvdienas'', labprāt kaut kur aizbrauktu (par tālu mīšanos vairs negribu domāt), taču žēl, ka transports ir tik dārgs. Gan jau izdomāšu, ko vēl apskatīt tepat Bredā. Starp citu, tepat netālu ir kolosāls veloceliņš caur aizaugušām vasaras pļavām, uz veloceiņa piestājušām govīm, kanāliem, kur daži makšķerē, skaistiem un skaisti dziedošiem putniem... un tiešām tāda ainava kā no Nīderlandes (pļavu/lauku) skatu kartītēm. Tas viss tikai 5km no Beļģijas robežas un 3km no manām mājām!
Brauciet ciemos, visu parādīšu!